VID īstenota saimnieciskās darbības apturēšana IV
Kā jau rakstījām, Birojam pēdējā laikā ir daudz lietu, kas saistīti ar VID nepamatoti plašiem informācijas pieprasījumiem, kas bieži vien vainagojas saimnieciskās darbības apturēšanā. Iepriekšējos šis sērijas rakstos stāstījām par to, ka rajona tiesa atteikusies pieņemt Klienta pieteikumu par brīdinājuma par saimnieciskās darbības apturēšanu, bet Senāts ar 04.06 šo lēmumu ir atcēlis (https://www.jblegal.lv/jaunumi/vid-istenota-saimnieciskas-darbibas-apturesana/), kam sekoja ar grūtībām izcīnīts 17.07 tiesas nolēmums, ar kuru VID saimnieciskās darbības apturēšanas process ir apturēt (cilvēciski runājot, bija nolemts atjaunot Klienta saimniecisko darbību: https://www.jblegal.lv/jaunumi/vid-istenota-saimnieciskas-darbibas-apturesana-ii/). Kam, savukārt, sekoja VID blakus sūdzība par šo lēmumu un Klienta saimnieciskās darbības atjaunošana, kas bija veikta ar būtisko nokavējumu, ko VID pamatoja ar to, ka tas ir pirmais šāda veida gadījums VID praksē (https://www.jblegal.lv/jaunumi/vid-istenota-saimnieciskas-darbibas-apturesana-iii/). Nu tad šoreiz izskatās, ka tik tiešām, beidzot var izelpot, jo ar Administratīvās apgabaltiesas 11.09 lēmumu VID blakus sūdzība ir noraidīta un šis lēmums nav pārsūdzams.
Runājot par šo lēmumu, pirmais, kas krīt acīs, ir tas, ka ar tik lielām grūtībām izcīnīto 17.07 rajona tiesas lēmumu apgabaltiesa atcēla. Šādu secinājumu tiesa pamatoja ar to, ka ja reiz lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību, tad, vēl jo vairāk, arī brīdinājuma (ko tiesa uzskatīja par “mazāk nozīmīgu gadījumu”) pārsūdzēšana neaptur tā darbību un nekā neliedz VIDam pieņemt lēmumu par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu. Uzmanīgam lasītājam, protams, jau radījies praktiskās dabas jautājums par to, kāda tad vispār ir jēga sūdzēties par šādiem brīdinājumiem… kā šāds apgabaltiesas secinājums iet kopā ar Senāta pēdējā laikā vairākkārtēji uzsvērto tēzi, ka saimnieciskās darbības apturēšana ir tik būtisks ierobežojums, ka pat brīdinājums par to ir atsevišķi pārsūdzams un nav jāgaida gala lēmums… un, visbeidzot, kā tad vajag rīkoties, lai tiktu līdz tiesas aizsardzībai, nezaudējot cerības saglabāt savu biznesu (domājams, ka pat ļoti optimistiski noskaņotam cilvēkam ir skaidrs, ka uzņēmuma, kam kaut vai uz pāris mēnešiem ir apturēta saimnieciskā darbība, dzīvotspēja nokrīt ļoti tuvu nullei).
Tomēr konstatējot pamatu lēmuma atcelšanai, tiesa vienlaicīgi secināja, ka ir pamats izskatīt jautājumu par VID lēmuma darbības apturēšanu pēc būtības, kā rezultātā atrada citu, jāatzīst “stiprāko”, pamatu tam, lai ļautu Klientam turpināt darboties. Šajā sakarā Biroja ieskatā, īpašu uzmanību pelna šie tiesas secinājumi:
pirmkārt: tiesa konstatēja, ka VID nemaz nevērtēja to, cik tad patiesībā bija būtisks un kaitīgs Klienta it kā izdarīts pārkāpums (tā informācijas daļēja nesniegšana) un vai tiešām tik stiprs līdzeklis kā saimnieciskās darbības apturēšana ir samērīgs, proti: “dienests pārsūdzētajā lēmumā ir iekļāvis tikai vispārīgas norādes, ka nesaņemtās informācijas trūkums apgrūtina dienesta pārbaudes, taču nav pamatots, kāpēc un tieši kādu ziņu trūkums liedz dienestam pārbaudīt konkrētā nodokļa samaksu pārbaudāmajā periodā vai aprēķināt nodokli, izmantojot to informāciju, kas ir dienesta rīcībā. Tā, piemēram, dienests ir norādījis, ka pieteicēja nav iesniegusi grāmatvedības uzskaites reģistrus no 1C datorptogrammas, taču nav pamatojusi, kāpēc pieteicējas iesniegtie grāmatvedības uzskaites reģistri, kontu pārskati Word dokumentu formā liedz dienestam iegūt nepieciešamās ziņas”.
otrkārt: apgabaltiesa atzina, ka “nevar uzskatīt, ka pieteicēja nesadarbojas ar dienestu un nepamatoti nesniedz informāciju, gluži pretēji, ņemot vērā dienesta pieprasītās informācijas lielo apjomu un tā iesniegšanai noteikto salīdzinoši īso termiņu, pieteicējas rīcība, sniedzot paskaidrojumus un iesniedzot dokumentus, lūdzot pagarināt termiņu un atbrīvot pieteicēju no dienesta izvirzītās prasības iesniegt dokumentu tulkojumus, apliecina pieteicējas vēlmi savlaicīgi izpildīt dienesta prasības, nevis izvairīties no dienesta pārbaudēm. Turklāt ne tikai pieteicējas rīcība, nespējot uzreiz sagatavot visu nepieciešamo informāciju uz sākotnējo pieprasījumu, bet arī dienesta rīcība, izvirzot formālas prasības attiecībā uz dokumentu noformēšanu un tulkošanu, ir radījusi situāciju, ka informācijas iegūšanas process iestādē ir ievilcies, ko apgabaltiesas ieskatā ir veicinājusi arī dienesta rīcība, turpinot pieprasījumos faktiski atkārtot vienus un tos pašus plašos jautājumus, necenšoties tos pārformulēt un precizēt, ņemot vērā jau iegūtas ziņas, tādējādi pieprasījumu izpildītājam radot neskaidrību par to, kādu vēl papildus informāciju būtu nepieciešams iesniegt.”
treškārt: “apgabaltiesas ieskatā pārsūdzētajā lēmumā iestāde nav izsvērusi, vai brīdī, kad dienests ir paziņojis par veikto nodokļu kontroli, kuras rezultātā pieteicējai noteiktas papildu saistības, pieteicējas saimnieciskās darbības apturēšana ir nepieciešama un samērīga”, jo atbilstoši Senāta atziņām, “ja pārbaudes laikā nodokļu administrācija arī bez nodokļu maksātājam pieprasītās informācijas jau ir konstatējusi, ka persona nemaksā nodokli (nodokļus), saimnieciskās darbības apturēšana ar mērķi to konstatēt vairs nav nepieciešama”.
Respektīvi, apgabaltiesa faktiski apstiprināja Biroja konsekventi norādīto, ka apturēt saimniecisko darbību par daļēju informācijas sniegšanu var tikai īpašos gadījumos un rūpīgi izvērtējot tās nepieciešamību un seku samērīgumu; bet VID plaši izmantota pieeja “apturam, jo varam” tiesiskajā valstī nav pieņemama.
Noslēgumā: gribas cerēt, ka šis nolēmums būs būtisks solis pareizās saimnieciskās darbības apturēšanas izpratnes veidošanai, jo šobrīd izskatās, ka VID’am šis instruments tik iepatīkas, ka tas tiek izmantots vietā un nevietā. Gribas cerēt, ka ar šādiem soliem mazinās tādu gadījumu skaits, kad nodokļu maksātājam faktiski tiek izteikts ultimāts “sniedz visu, ko prasām, citādi būsi beigts”, nostādot viņu teju neiespējamas izvēles priekšā: izpildīt acīmredzami prettiesisku un/vai nepamatotu VID pieprasījumu vai atvadīties no uzņēmuma.
Bet galvenais: kaut vai ar trešo mēģinājumu, bet, beidzot, tā šampanieša pudele ir atvērta! Un tik tiešām vīns ar laiku kļūst tikai labāks.
Sep 15, 2025