12 Senatoru spriedums

Stilīgākā drošības naudas atgriešana

Izskatot zvērinātu advokātu biroja “JB” vadītāja Jurija Baibakova sagatavotu kasācijas sūdzību Senāta rīcības sēdē, kolēģija nolēma nodot to izskatīšanai paplašinātajam sastāvam. Minētā rezultātā 13.06.2024. visi 12 Senāta Civillietu departamenta tiesneši, tajā skaitā arī Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC-54/2023, ar kuru apmierināja kasācijas sūdzību un atcēla apgabaltiesas spriedumu daļā, kā arī nosprieda atmaksāt Jurijam Baibakovam drošības naudu 300 euro apmērā, kas izskatās pēc stilīgākās drošības naudas atgriešanas, ko tiesā praktizējošs jurists varētu iedomāties.

Taču noliekot humoru malā un pievēršoties spriedumā esošajām atziņām, galveno Senāta domu varētu apkopot ar sprieduma nobeigumā esošo tēzi: “Vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanai Senāts arī norāda, ka Civilprocesa likuma 195. panta pirmajā daļā noteiktais tiesas pienākums sprieduma rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus attiecināms arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu prasītāja, atbildētāja vai trešās personas labā jebkāda veida prasības (neatkarīgi no prasības priekšmeta) pilnīgas vai daļējas apmierināšanas vai noraidīšanas gadījumā. Šāds tiesas pienākums izriet no iepriekšminētā apsvēruma, ka Civilprocesa likuma 195. panta pirmajā daļā norādītā pienākuma mērķis ir aizsargāt gan kreditora leģitīmās intereses, gan nodrošināt sprieduma izpildi. Tāds regulējums, kurš šo mērķu sasniegšanu nodrošinātu tikai lietās, kurās ir strīds par materiāltiesiskajām maksājuma saistībām, neatbilst likuma plānam un nonāk pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principu, jo salīdzināmos apstākļos esoši kreditori baudītu atšķirīgu tiesiskās aizsardzības līmeni. Kreditora likumīgās intereses saņemt atlīdzību par viņam pienākošos finanšu līdzekļu izmantošanu un likumīgās intereses, lai tiesību aizskārējs iespējami ātri izpilda spriedumu, ir vienlīdz aizsargājamas neatkarīgi no prasības priekšmeta.”

Nobeigumā norādams, ka šādi gadījumi (respektīvi, kasācijas sūdzības izskatīšana visu attiecīgā departamenta Senatoru sastāvā) ir liels retums un norāda uz īpašu kasācijas sūdzībā paceltā jautājuma svarīgumu Latvijas tiesu sistēmai. Birojs ar gandarījumu konstatē, ka viņa vadītāja darbs ne tikai palīdz klientiem viņu tiesisko interešu aizsardzībā, bet arī sekmē tiesas nolēmumu vienveidīguma un kvalitātes celšanu.