Senāta spriedums

Senāta spriedums 

Zvērinātu advokātu birojs “JB” veiksmīgi aizstāvēja sava klienta intereses civillietā, kur pagājušajā nedēļā Senāts ar savu nolēmumu ir pielicis punktu.

Lietas fabula ir sekojošā: klientam ir auto serviss garāžu kooperatīva teritorijā, bet kooperatīva vadība jau ilgstoši cenšas šo servisu slēgt, pielietojot visdažādākos līdzekļus, diemžēl bieži vien izejot krietni ārpus tiesību normām. Konkrēti šis lietas pamatā bija situācija, kad šo savstarpēju domstarpību risināšanas ietvaros kooperatīva apsargs iesita klienta pa seju. Policija procesu neierosināja, jo miesas bojājumi bija maznozīmīgi, līdz ar to vienīga iespēja bija vērsties tiesā ar civilprasību, secīgi, klients vērsās pie advokātu biroja “JB” pēc palīdzības.

Rīgas pilsētas tiesā apsargs norādīja, ka viņš nevis iesita, bet gan tikai “atgrūda” klientu, tomēr klienta rīcībā bija notikuma videoieraksts, līdz ar to, vērtējot visus apstākļus kopsakarā, tiesa nonāca pie secinājuma, ka tas tik tiešām bija mērķtiecīgs sitiens pa klienta seju. Pārsteidzoši, neskatoties uz šo secinājumu, tiesa tomēr prasību atvainoties un atlīdzināt medicīnas izdevumus noraidīja, pat piedzenot no klienta tiesāšanas izdevumus.

Uzskatot, ka ar šādu spriedumu, tiesa faktiski atzīst par pieļaujamu strīdu risināšanu ar vardarbību un motivē sabiedrību pielietot fizisko spēku kā pēdējo argumentu dialogā, kas ir acīmredzami nepieņemams tiesiskajā valstī un mūsdienu sabiedrībā, klients ar advokātu biroja palīdzību iesniedza apelācijas sūdzību. Rīgas apgabaltiesa prasību apmierināja, uzlikta apsargam pienākumu atvainoties un atlīdzināt medicīnas un tiesāšanas izdevumus tiesas noteiktā apmērā, kas nezināmo apstākļu dēļ (arī sprieduma tas nebija motivēts) sastādīja vien ap 10% no faktiskā to apmēra.

Esot gandarīts, ka līdz ar apgabaltiesas spriedumu apsargam un tādējādi arī kooperatīvam kopumā bija nodots skaidrs vēstījums, ka personisko nepatīku un citas domstarpības nedrīkst risināt ar fiziskā spēkā pielietošanu, klients tomēr bija sašutumā par tiesas iejaukšanos sacīkstes un dispozitivitātes principā, bez jebkāda pamata ex officio dramatiski samazinot no atbildētāja piedzenamos tiesāšanas izdevumus.

Augstākā tiesa, atzīmējams, zibenīgi ātri, t.i. vien divu mēnešu laikā no lietas saņemšanas, pieņēma spriedumu, ar kuru grozīja klientam atlīdzināmo advokāta izdevumu apmēru. Senāts skaidri norādīja, ka tiesa bez lietas dalībnieku lūguma pati nevar samazināt advokāta izdevumus, izņemot ļoti īpašus gadījumus, kas tiesai ir pienākums attiecīgi motivēt. Tā kā šajā gadījumā nebija nedz otrās puses lūguma, nedz arī jebkādas tiesas motivācijas šajā sakarā, Senāts nosprieda atlīdzināt klientam visus viņa izdevumus šajā lietā.

Senāta spriedums kā nepārsūdzams stājās spēkā nekavējoties, tādējādi atjaunot taisnīgumu šajā lietā. Birojs ar gandarījumu konstatē, ka ne tikai klients jau saņēma rakstveida atvainošanos un medicīnas izdevumu kompensāciju no apsarga, bet arī varēs atgūt tiesāšanas izdevumus pilnajā apmērā.