Papildus nodoklis patvaļīgas būvniecības dēļ
Kāda pagājušā gadsimta vidū izbūvētā liela industriālā objekta īpašnieks bija vērsies pie Biroja pēc palīdzības saistībā ar to, ka Rīgas dome konstatēja patvaļīgas būvniecības esamību šajā objektā un par to piemēroja papildus nodokļu likmi 1.5% apmērā (kas Rīgā esošajam industriālajam objektam ir desmitiem tūkstošu euro vērtas papildus izmaksas).
Rīgas pilsētas būvinspektori bija visai bieži viesi šajā objektā un dažu gadu laikā ir sastādījuši vairāk nekā desmit atzinumu par dažādiem pārkāpumiem. Šajos atzinumos var atrast daudz interesanta, piemēram: Rīgas domei neizdevās atrast inventarizācijas lietu vienai no ēkām (kaut gan tā, protams, bija Valsts zemes dienesta rīcībā), kā rezultātā Rīgas dome uzskatīja, ka mūsdienās uztaisītā būvspeciālista zīmējums, kurā nebija atzīmēti vieni no ēkas vārtiem (nemaz nerunājot, ka šis ar roku taisīts zīmējums bija pielikums pie tehniskās apsekošanas atzinuma, tātad pavisam par citu tēmu sastādīta dokumenta daļa), ir pamats secinājumam, ka šī otrā ieeja ir izbūvēta patvaļīgi. Domājams, ka apskatot ēku dabā būtu visai viegli atšķirt pirms 30 gadiem dzelzceļa sastāvam uzbūvētus vārtus no pirms dažiem gadiem uzbūvētiem vārtiem, bet nu šajā gadījumā iestādes amatpersonām tas neizdevās.
Atgriežoties pie juridiskajiem jautājumiem, jānorāda, ka spriedumā tiesa vērtēja arī Rīgas domes pieejas pamatotību, respektīvi, vai patvaļīga būvniecība pati par sevi ir pietiekama, lai uzlikt papildus nodokļu likmi 1.5% apmērā. Tiesa pēc pušu un pat Saeimas viedokļa noskaidrošanas, nonāca pie secinājuma, ka papildus nodokļu likme ir paredzēta būvēm, kas neatbilst būtiskām prasībām, tostarp mehāniskai stiprībai un stabilitātei, ugunsdrošībai, vides aizsardzībai un higiēnai, lietošanas drošībai. Tiesa atzina, ka var būt situācijas, kad arī patvaļīgas būvniecības rezultātā būve var nonākt stāvoklī, kas neatbilst tai noteiktām būtiskām prasībām. Tomēr to nevar attiecināt uz jebkuriem būvdarbiem, jo ne vienmēr un ne visos gadījumos nesaskaņotu būvdarbu sekas rada būves neatbilstību tai likumā noteiktajām būtiskām prasībām. Tādējādi pats par sevi patvaļīgas būvniecības fakts nenozīmē, ka būve netiek uzturēta atbilstoši normatīvajiem aktiem. Līdz ar to pašvaldība, izmantojot rīcības brīvību, varētu saistošajos noteikumos, nosakot objektīvus kritērijus, konkretizēt tos gadījumus, kad būve būtu apliekama ar paaugstinātu nodokļa likmi patvaļīgas būvniecības dēļ. Taču Rīgas valstspilsētas pašvaldība to nav izdarījusi. Tā vietā pašvaldība nepamatoti plaši interpretē saistošo noteikumu Nr. 148 25.1 punktu, ikvienā patvaļīgas būvniecības konstatācijas gadījumā bez pārkāpuma izvērtējuma, nosakot paaugstinātu nodokļa likmi, kas ir pretēji likumdevēja mērķim.
Šis tiesas secinājums, bez šaubām, ir nozīmīgs ne tikai Biroja klientam (kaut vai tādēļ, ka viņam ir tiesības uz nepamatoti uzrēķināta papildus nodokļa atmaksu), bet noteikti noderēs arī citiem Rīgā esošo būvju īpašniekiem, kuri nonākuši līdzīgā situācijā (proti, neskatoties uz to, ka ēka atbilst būtiskām prasībām un ir labi uzturēta, kādas formāli konstatētas patvaļīgas būvniecības dēļ ir pieprasīts nodoklis divkāršā apmērā). Turklāt tā kā Rīgas pašvaldība šo spriedumu kasācijas kārtībā nav pārsūdzējusi, ir pamats paļauties, ka arī Rīgas pašvaldības atbildīgo iestāžu ieskatā šāds tiesas secinājums ir respektējams un pamatots, tātad nebūtu pamata neņemt to vērā arī citos gadījumos.
Feb 10, 2025